Lavanda ir lūpziežu dzimtas (Lamiacea) augs, kurš jau kopš seniem laikiem visvairāk tiek audzēts un izmantots kulinārijā tieši Vidusjūras zemēs, bet, lai gan vienmēr bijis populārs tieši šeit, ir pamats ticēt, ka senos laikos to uz Eiropu atveduši arābi. Jau vēlāk romieši un grieķi lavandu izmantoja vannās, lai tajās relaksētos un attīrītos. Tāpēc nav īpašu šaubu, ka vārds „lavanda” cēlies no latīņu vārda lavare vai lavarsi, kas nozīmē „mazgāties”. Romiešu laikos to pārdeva apmēram 500 g par 100 denārijiem, kas tajā laikā bija vidēja strādnieka mēneša alga. Pirms tam lavanda pieminēta jau Bībelē, kur tā saukta grieķu vārdā par nardu. Savukārt Ēģiptē lavandu izmantoja mūmiju iebalzamēšanā un smaržu
...
Lasīt tālāk »
Skatīts: 1743 |
Pievienoja: Rausis |
Datums: 11.07.2012
|
Krustnagliņas – aromātiskie un mazliet dedzinošie mūžzaļā, 10–12 m augstā tropu koka Syzygium aromaticum ziedu žāvētie pumpuri – pasaulē ir plaši pazīstami gan kulinārijā, gan medicīnā. Par krustnagliņu dzimteni uzskata Moluku salu arhipelāgu, kas pazīstams arī kā Garšvielu salas. Moluku salas atrodas Indonēzijas austrumos.
Vēsture Kopš neatminamiem laikiem gan Ķīnā, gan Indijā, Tuvajos Austrumos un arī Ēģiptē krustnagliņas izmantotas gan kā garšviela, gan kā ārstniecisks līdzeklis. Ķīniešu imperatori no Haņu dinastijas, kuri valdīja pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu, ļoti mīlēja visu skaisto. Viņi nekādi nevar
...
Lasīt tālāk »
Skatīts: 1448 |
Pievienoja: Rausis |
Datums: 11.07.2012
|
Muskatrieksts kā garšviela ir ļoti sena, un, atskatoties tā vēsturē, mazliet pat jāpasmaida par to cīņu, kas risinājusies, lai iegūtu un noturētu muskatriekstu tirgus monopolu. Cīņas iemesls, protams, ģeogrāfisks, jo pašos pirmsākumos muskatrieksta koks auga tikai Moluku salās jeb tā dēvētajās Garšvielu salās Indonēzijā. Ilgus gadus muskatriekstu tirgu kontrolēja arābi, līdz 1512. gadā salas sasniedza Vasko da Gama ar savu komandu un pasludināja tās par Portugāles īpašumu. Nepilnu gadsimtu vēlāk salas nonāca holandiešu pārziņā, un viņi bija kā apsēsti ar domu ierobežot muskatrieksta koka izplatību, lai nevienam citam nebūtu iespējas izaudzēt šo garšvielu, ar ko tik labi varēja nopelnīt. Iedomājieties, 14. gadsimtā Eiropā muskatrieksts maksāja tik dārgi – par puskilogramu muskatriekstu nācās atdot septiņus nobarotus vēršus.
...
Lasīt tālāk »
Skatīts: 1484 |
Pievienoja: Rausis |
Datums: 11.07.2012
|
|