16:29 Šokolāde |
Šokolāde - tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "dievu ēdiens". Šokolādes sastāvā ir viela - teobromīns, kas cilvēkam sniedz baudu, laimes sajūtu, uzlabo garastāvokli, tāpēc mēdz teikt, ka šokolāde ir zāles nelaimīgiem mīlētājiem. Šokolāde ir dažādu veidu konditorejas produkti, kuru ražošanai viena no svarīgākajām izejvielām ir kakao, kakaokoku augļu pulveris. Mūsdienās ar vārdu šokolāde vairāk saprot saldas konfektes un tāfelītes, bet patiesībā šokolāde ir rūgta. Saldums tiek piešķirts, pievienojot cukuru un citas vielas. Šokolāde, tāpat kā kakaokoki, cēlusies no Centrālās un Dienvidamerikas. Indiāņi izsenis izmantojuši samaltas un apceptas kakaokoka augļu sēklas (kakao pupas) dzērienu pagatavošanai. Vārds ‘šokolāde’ cēlies no acteku vārda čokolatl (‘rūgtais ūdens’), ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu. Eiropā šokolāde tika ievesta pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem un aristokrātu aprindās īpašu popularitāti ieguva 17. un 18. gadsimtā. Pārējā tauta nevarēja to atļauties, jo tā bija dārga. Klimatiskie apstākļi neļāva kakaokokus audzēt Eiropā un iegūt šokolādei šeit uz vietas. Izejvielas bija jāieved no citām valstīm. Mūsdienās visvairāk kakaokoku pupiņas tiek iegūtas Rietumāfrikā. Šokolādes un kakao pulvera iegūšanai izmanto kakao koku pupas, kuras audzē tropiskajos zemeslodes rajonos. Svaigām kakao pupām vēl nav raksturīgās smaržas un aromāta, tāpēc tās vispirms fermentē un žāvē. Izžāvētas kakao pupas pārsvarā sastāv no taukiem (tiem raksturīga kušana apmēram ķermeņa temperatūrā), kā arī ogļhidrātiem, olbaltumvielām, aromātiskām vielām, organiskajām skābēm. To sastāvā ietilpst dažādi alkaloīdi, galvenokārt teobromīns un nedaudz kofeīna. Šokolādi gatavo, sajaucot saberztas kakao pupas un kakao eļļu ar cukuru un pievienojot dažādas piedevas, piemēram, krējumu, pienu, riekstus, rozīnes un tā tālāk. Jo procentuāli vairāk tiek izmantots kakao pulveris, jo šokolāde ir rūgtāka. |
|