16:38 Halva |
Halva ir pati populārākā no austrumu saldumiem – bija pazīstama jau 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Halvas dzimtene ir Irāna, no kurienes dažādi tās gatavošanas paņēmieni izplatījās tuvējos un vidējos Austrumos. Īstu halvu gatavo ar rokām. Izrādās, ka pasaulē ir īpaši specializējušies pavāri, kuri prot gatavot šo neparasto gardumu. Roku darbs halvas gatavošanā ir saglabājies Irānā, Afganistānā un Turcijā, tāpēc tur tai ir augsta kvalitāte. Rūpnieciski halvu ražojot, tai ir zemāka kvalitāte, tā ātri sakalst, izdala taukus un kļūst rūgta. Halvas vēsture meklējama jau 7. gs. sākumā, kad arābi „hulw” gatavoja no datelēm un piena. Pilnveidojot halvas recepti, tai pamazām tika pievienoti arī mannas graudi un piedevas – žāvēti augļi, medus, rieksti, garšvielas un pat rožūdens vai jogurts. Turki pievienoja arī olas, tomēr mūsdienām pietuvinātākā versija radās Indijā, tāpēc arī daudzi to uzskata par halvas dzimteni. Halvai indieši pievienoja mannu, gī sviestu, garšvielas, riekstus, sēklas, dārzeņus, augļus, dažkārt kokosriekstu pienu, olas u.c., savukārt Dienvidāzijas iedzīvotāji – pistācijas. Mūsdienās halvu gatavo, sasildot saldinātāju – cukuru, medu vai sīrupu –, tam pievienojot riekstu pastu vai miltus, sviestu un to nostādinot vismaz uz 36 stundām, lai tā kristalizējas. Ir divu pamatveidu halvas: « Uz miltu bāzes gatavota halva – parasti no mannas, sviesta un cukura, bet var izmantot arī kukurūzas vai rīsu miltus. Sviestu var aizvietot ar eļļu, bet cukuru – ar medu. « Uz riekstu sviesta bāzes gatavota galva – parasti no sezama, zemesriekstiem vai saulespuķu sēklām, kas samalti līdz pastas konsistencei, un saldinātāja – medus, cukura vai sīrupa. Šī ir cietāka halva par pirmo. Halvas nosaukumi dažādās valodās: alawa, xalwo, haleweh, ħelwa, halvah, halava, helava, helva, halwa, halua, aluva, chalva, chałwa. |
|